Scenārijs: Aivo Spitsonok

Operators: Ants Martin Vahur

Skaņa: Juri Sooaar

Igaunija, 2009, 38 min, dokumentālā

83 gadus vecais Herberts Seps gājis skolā pirmās Igaunijas Republikas laikā, uz Sibīriju viņš aizvests vēl kā jauns zēns, un tā arī pārtrūkuši jebkādi sakari ar laikabiedriem dzimtenē. Herberts māk stāvēt uz galvas, met ritentiņus un ir labākais kārtslēcējs savā vecuma grupā. Starp viņa sasniegumiem ir Eiropas čempionāta sudraba medaļa. Bet nu Somija gatavojas rīkot Pasaules čempionātu senioriem, un Herberts sapņo par čempiona titulu un pasaules rekorda uzstādīšanu.

Filma piedalījusies starptautiskos kinofestivālos Sanktpēterburgā, Vašingtonā un Meksikā, kur saņēmusi īpašu žūrijas atzinību.

Monika Sīmets (1980, Igaunija) studējusi kino un video departamentā Tallinas Universitātē. Veidojusi īsfilmas un dokumentālus televīzijas stāstus. Šī ir viņas debija dokumentālajā kino.

Režisors: Gytis Lukšas

Scenārijs: Gytis Lukšas (pēc Romualdas Granauskas stāsta motīviem)

Operators: Viktoras Radzevičius

Mūzika: Antonio Vivaldi

Lomās: Giedrius Kiela, Oksana Borbat, Jevgenija Varenica

Lietuva, 2009, 140 min, spēlfilma

Južiks ir labsirdīgs zēns, kura tēvs miris, atgriežoties no Pirmā Pasaules kara. Bērnībai, kas pavadīta laukos, seko īsta draudzība, darbs kolhozā, mīlestība un sapņi par nākotni. Jaunekļa dzīves stāsts, lai arī radīts uz padomju estētikas fona, vēsta par mūžīgām tēmām: cilvēku tuvību un viņu likteņiem, panākumiem un neveiksmēm.

Saņēmusi balvu kā labākā filma festivālā Tallinas Melnās naktis, kā arī iesniegta Amerikas Kinoakadēmijas balvai Oskars nominācijā labākā ārzemju filma. Kā izteicies kinolentes režisors Gītis Lukšas (1946, Lietuva), dzīve PSRS bijusi „sarežģīta un melna”, Atvaru viņš izvēlējies uzņemt melnbaltu, jo šim stāstam neesot bijušas vajadzīgas krāsas. G. Lukšas beidzis Maskavas Valsts kinematogrāfijas institūtu un ir viens no pazīstamākajiem lietuviešu režisoriem.

Režisors: Dāvis Sīmanis

Scenārijs: Dāvis Sīmanis

Operators: Andrejs Rudzāts

Mūzika: Ernests Ansons

Dalībnieki: Viesturs Kairišs, Ilmārs Blumbergs, Andris Nelsons u.c.

Latvija, 2009, 52 min, dokumentālā

2006. gadā Latvijas Nacionālā opera (LNO) uzsāka Riharda Vāgnera monumentālā četru operu cikla Nībelungu gredzens realizāciju; vēsturiski smagā un mītiskā lieldarba uzvedums vienmēr ir bijis sarežģīts process. Dokumentālā filma seko otrās daļas Valkīras iestudējumam un tās režisoram Viesturam Kairišam. Nav viegli rast kompromisu starp ierasto, traģikomisko Latvijas Nacionālās operas (LNO) kārtību un viņa paša izpratni par Vāgneru un Nībelungu gredzenu. Tā ir liecība par trauslo robežu starp klasisku, pietiekami labi uztveramu izrādi un paša režisora vīziju par tumšajā vācu ekspresionismā veidoto stāstu.

Dāvis Sīmanis (1980, Latvija) studējis Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē, kopš septiņpadsmit gadu vecuma apguvis montāžas režisora un operatora iemaņas Kaupo Filma studijā. Viņa pirmā dokumentālā filma Version LNO, kas veltīta LNO desmitgadei, saņēma Lielo Kristapu.

Režisors: Janina Lapinskaite

Scenārijs: Janina Lapinskaite

Operators: Vytas Plytnikas, Algimantas Mikutenas

Mūzika: Indre Stakvile

Lietuva, 2009, 57 min, dokumentālā

Milzīgs akmens Sibīrijas stacijas laukumā atgādina par laikiem, kad vilcieni šeit apstājās uz ilgāku laiku, lai izlaistu tūkstošiem cilvēku pieturā, kurā nebija nekā vairāk par plašu, klaju lauku. Tagad cilvēki šeit uzcēluši sev mājas un radījuši bērnus, taču vilciens apstājas vairs tikai uz piecām minūtēm. No malas šķiet, ka pavisam ierastā ikdiena rit savu gaitu, tomēr dzīve provincē N slēpj gluži neparastus sapņus, atmiņas, atklājumus un zaudējumus.

Janīna Lapinskaite (1953, Lietuva) studējusi kino režiju Lietuvas Mūzikas un teātra akadēmijā, kopš 1975. gada strādā televīzijā, kā režisore darbojas dokumentālo un spēlfilmu žanrā. Viņas pirmā pilnmetrāžas kinolente Venēcija dzīve un Cēzara nāve apbalvota festivālos Krievijā un Portugālē, kā arī atzīta par labāko filmu SKF Arsenāls 2002. gada Baltijas skatē.

Režisors: Veiko Ounpuu

Scenārijs: Veiko Ounpuu

Operators: Mart Taniel

Mūzika: Ulo Krigul

Lomās: Taavi Eelmaa, Ravshana Kurkova, Tiina Tauraite, Sten Ljunggren, Denis Lavant

Igaunija/ Zviedrija/ Somija, 2009, 110 min, spēlfilma

Līdz šim klusajā un samērā veiksmīgajā pusmūža vīrieša dzīvē uzrodas negaidīta tikšanās – pašam ar savu morāli. Mēģinot sadzīvot ar Austrumeiropā valdošā kapitālisma drastiskajiem likumiem, Tonijs nekad nav aizdomājies par to, ko nozīmē būt labam cilvēkam. Palēnām vīrietis zaudē darbu, ģimeni un beigu beigās arī saikni ar realitāti. Filmas nosaukums ir atsauce uz kultūrvēstures ikonu – Svētā Antonija kārdināšu, kas vēsta par pārdabisku Ēģiptes tuksneša svētceļnieka kārdināšanu dēmonu un erotisko vīziju veidolā. To savos darbos atspoguļojuši tādi lielmeistari kā rakstnieks Gistavs Flobērs un mākslinieks Salvadors Dalī. Kas kopīgs askētam Antonijam ar kapitālistu Toniju?

Svētā Tonija kārdināšana ir Veiko Eunpū (1972, Igaunija) otrā pilnmetrāžas filma, par tās scenāriju Kannu SKF viņš saņēmis Eiropas Talantu balvu, kinolente iekļauta arī prestižā Sandensas SKF oficiālajā skatē. Turpretim režisora debija pilnmetrāžas kino Rudens balle saņēmusi žūrijas specbalvu Horizon Venēcijas SKF.

Režisors: Marko Raat

Scenārijs: Marko Raat (pēc Hansa Kristiana Andersena pasakas motīviem)

Operators: Marius Matzow Guldbrandsen

Mūzika: Sten Sheripov

Lomās: Helena Merzin, Artur Tedremagi, Egon Nuter, Toomas Suuman

Igaunija / Norvēģija, 2010, 100 min, spēlfilma

Sieviete ievilina pusaugu zēnu savā pasakainajā ledus pilī. Negaidīti atklātā, sniegotā pasaule tā apbur pusaudzi, ka viņš nemanot pilnīgi aizmirst par realitāti. Iemesls, kādēļ viņa izvēlējusies tik eksotisku dzīvi aukstajā ledus pilī, ir noslēpums…

Romantiskā pasaka pieaugušajiem balstīta uz Hansa Kristiana Andersena pasakas Sniega karaliene motīviem, tomēr šoreiz tas nav vienkāršs rimeiks, bet gan mēģinājums apspēlēt notikumus, kurus Andersens savā darbā nav aprakstījis.

Režisors Marko Rāts (1973, Igaunija) studējis kino režiju Tallinas Universitātē. Veidojis vairākas īsfilmas, televīzijas pārraides, dokumentālās filmas un piedalījies dažādos mākslas projektos. 2000. gadā SKF Arsenāls rādīta viņa dokumentālā filma Estētisku apsvērumu dēļ.

Režisors: Julija Gruodiene, Rimantas Gruodis

Scenārijs: Julija Gruodiene, Rimantas Gruodis

Operators: Viktoras Rudajevas

Mūzika: Zita Vilutyte, Žemyna Trinkūnaite, Jorige Jurgutyte

Lietuva, 2009, 30 min, dokumentālā

Tas ir dokumentāls stāsts par kādu ciemu Lietuvas nomalē, kuru iespējams sasniegt tikai šķērsojot upi. Tomēr cilvēki, kam ikdienā uz darbu vai skolu jādodas laivā, nezaudē savu humora izjūtu! Emocionāli spēcīgs vēstījums par sarežģīto ceļu uz pasauli otrpus upei.

Kinolente tikko saņēmusi balvu kā labākā dokumentālā īsfilma Karlovi Varu SKF, kā arī atzīta par 2009. gada labāko Lietuvas dokumentālo filmu.

Rimantas Grodis (1946, Lietuva) un Jūlija Grodiene (1943, Lietuva) strādājuši Lietuvas Kino studijā, šobrīd viņi ir neatkarīgie režisori, Lietuvas Kino savienības biedri un daudzu dokumentālo filmu autori.

Scenārijs: Antanas Skučas

Operators: Valentas Askinis

Mūzika: Egidija Medekšaite, Vytautas Kernagis

Lietuva, 2009, 7 min, animācijas

Kad esi mazs, pat šķietami nenozīmīgi sīkumi spēj raisīt pieķeršanos un likt fantāzijai darboties. Tā ratiņkrēslam piesaistīta meitene iemīļo mārīti, kura kļūst par savdabīgu simbolu ticībai, ka drīz viņa būs vesela un varēs atgriezties dzīvē. Tomēr lietas, kam pieķeramies, reizēm tiek atņemtas…

Bērnības dienasgrāmata ir apburošs mēģinājums atveidot bērniem raksturīgo uztveri, kurā katrs ikdienišķs sīkums var iegūt īpašo nozīmi un seju, turklāt filmas tēli sasaistīti arī ar lietuviešu mitoloģiju. Filma ieguvusi Lietuvas kino balvu Sudraba dzērve kā labākā 2009. gada animācijas filma.

Antanas Skučas (1983, Lietuva) ir jauns un daudzsološs animācijas filmu režisors, kas ticis ievērots jau savas darbības pirmsākumos. Īpaša loma viņa interešu lokā ir mitoloģijai, uz ko viņš atsaucas arī savos darbos.

Režisors: Vladimirs Leščovs

Scenārijs: Vladimirs Leščovs

Mūzika: Pierre-Yves Drapeau, Normand Roger

Latvija, 2009, 6 min, animācijas

Kā dzīvot pasaulē, kurā ir gan Debesis, gan Zeme, un kurš ir tas brīdis, kad jāatsakās no spārniem? Bijušais pilots atskatās uz dzīvi, kurā bijusi vieta gan lidošanas kaislībai, gan Sievietei, gan pie zemes piekaltai lidmašīnai un pamestai laivu stacijai. Metaforisks īskurss vienā no Lielajiem Jautājumiem.

Lakonisko un savādi magnētisko īsfilmu meistara Vladimira Leščova (1970, Latvija)  jaunākais darbs, kas guvis Zelta Dūju par labāko animāciju prestižajā Leipcigas dokumentālo un animācijas filmu festivālā, Grand Prix par labāko Eiropas animācijas filmu festivālā Analogue, kā arī Lielā Kristapa balvu par labāko animācijas filmu.

Vladimira Leščova vārds Latvijas kultūrainavā komentārus vairs neprasa. Jau ar pirmajām filmām starptautiski atzīts animācijas filmu režisors-autors ar sev vien raksturīgu rokrakstu.

Režisors: Jānis Streičs

Scenārijs: Jānis Streičs

Operators: Gvido Skulte, Harijs Kukels, Imants Zaķītis

Mūzika: Uģis Prauliņš

Lomās: Romualds Ancāns, Rēzija Kalniņa, Artūrs Skrastiņš, Venta Vecumniece

Latvija, 2010, 114 min, spēlfilma

Tautas pašcieņa beidzot ir atmodusies, un 20. gadsimta ieskaņa latviešu tautai sola pārticīgu un gaišu nākotni. Latviešu saimnieks Rūdups ir izbijis Vācijas karaspēka kareivis, kurš ar savu labo veselību un lielo pašcieņu ir kā dadzis Barona acī. Pēkšņi saimnieka sirdi ķer Amora bulta! Vienkāršo istabas meitu Emīliju iecerējis arī viņa krustdēls Kārlis, un nu, lai iekarotu savas iecerētās sirdi, saimnieks kļūst gluži nekontrolējams.

Filma ir Jāņa Streiča (1936, Latvija) individuāla versija par laiku pirms Rūdolfa Blaumaņa lugā Skroderdienas Silmačos attēlotajiem notikumiem, tāpat tā pildīta ar atsaucēm uz citiem rakstnieka darbiem. Jānis Streičs ir viens no pazīstamākajiem latviešu kinorežisoriem, darbojies arī kā scenārists un aktieris. Veidojis virkni filmu, kas veido Latvijas kino klasikas zelta fondu.