Vakardien, 11. janvārī, kino pasauli pāršalca skumju ziņa - 89 gadu vecumā no mums aizgājis izcilais franču Jaunā Viļņa priekšgājējs, kinorežisors Ēriks Romērs. Dzimis Nansī, jaunībā viņš pārcēlās uz Parīzi, kur strādāja par literatūras pasniedzēju un žurnālistu,  kā arī uzrakstīja ne visai veiksmīgu romānu. Pamazām Romērs aizrāvās ar kino un kļuva par kaislīgu Parīzes sinematēkas apmeklētāju, kur iepazinās ar Žanu Liku Godāru, Fransuā Trifo, Klodu Šabrolu u.c.  No  1957. - 1963. gadam Romērs bija franču

Foto: Agnese Zeltiņa Dairas Āboliņas intervija ar operatoru Gintu Bērziņu Kino ir attēla māksla, iespējams, daudz tuvāka glezniecībai un mūzikai, nevis kādai no vārda mākslām - tam neiebildīs pat kinorežisori. Bet tā nu parasti notiek, ka labu filmu pirmkārt pieraksta režisoram. Tomēr Latvijā situācija ir mazliet īpaša tieši kinooperatoriem - viņi, atšķirībā no citu valstu kameras vīriem, ir filmas autoru elitē, viņiem ir autortiesības uz savām kustīgajām bildēm. Tātad nevis augstas prasmes kino amatnieki, bet gan mākslinieki. Varbūt

Šogad Nacionālā filmu festivāla Lielais Kristaps balva par mūža ieguldījumu kinomākslā pirmo reizi piešķirta kino māksliniekam. Šķiet, mākslinieka darbu spēlfilmā pārvērtēt nav iespējams – šīs profesijas meistari režisora iztēlotās filmas pasauli padara taustāmu, jo gluži neapzināti vispirms taču atceramies mākslinieka veidoto vidi, kurā darbojās aktieri un risinājās scenārijā ierakstītie notikumi. Mākslinieks un kombinēto uzņēmumu meistars Viktors Šildknehts ir vecākais Latvijas kinoprofesionālis. Viņa vārds ierakstīts vairāk nekā 40 latviešu filmu titros.

5. novembrī dzimšanas dienu svin viena no spilgtākajām bijušās PSRS kino personībām Kira Muratova. Režisores īpatnējais kino rokraksts arvien veidojis spēcīgu un atpazīstamu autorkino. Kira Muratova dzimusi 1934. gadā Ukrainā (tagad Moldovā). Viņas filmas guvušas starptautisku atzinību, saņēmušas balvas Berlīnē un Sočos, ieguvušas „Nīki”. Režisore apbalvota par mūža ieguldījumu Lokarno kinofestivālā. Viņas

Karalis Lunohods. Viens pats uz Mēness Kristīne Matīsa Drīz jau animācijas pasaulē vairs nebūs tādas virsotnes, kuru nebūtu iekarojis režisors Vladimirs Ļeščovs. Nu jau arī Anesī cietoksnis ir ieņemts – atlases komisija noskatījusies 748 animācijas īsfilmas un izvēlējusies 39 filmas oficiālajai konkursa skatei, starp tām arī

SVINĪBU PIRMAIS RAUNDS (turpmāk vēl...) Piektdienas pēcpusdienā Arsenāla birojā rosījās maizīšu gatavotāju brigāde, un tikko atnesto svaigi cepto bulciņu smarža izplatījās pa visām telpām no saviem kabinetiem izvilinot ne vienu vien ziņkārīgo. Rosības iemesls bija visai vērā ņemams – birojā tika atzīmēta sera Maikla Keina dzimšanas diena. Precīzāk gan – diena pirms dzimšanas dienas, kad pēdējo dienu slavenajam britu aktierim ir 75, jo kopš sestdienas šis skaitlis ir pakāpies par trepīti augstāk.

Uzmanību! Starptautiskā Kino Centra uzraudzības padome ar 20. oktobri apstiprina Sonoru Broku par SKC direktori un valdes priekšsēdētāju. Sonora Broka līdz šim (no 2006. gada) vadījusi SKC programmu grupu un darbojusies kā valdes locekle.

Augusts noslēpumaini pazūd, Elvita vienkārši uzrodas, bet KUĢIS PELD. Tas arī galvenais. Kino cilvēki rada un dzīvo filmās, festivāli rāda. Visi kopā ir vajadzīgi viens otram un visvairāk - skatītājiem. Uz beidzamā īstā kuģa es peldēju plašajā Krievzemē, filmējot dokumentālo filmu ‘’Vienkārši pops’’. Tas bija apmulsis, grēcīgs, bet ļoti cilvēcīgs kuģis – peldošā baznīca. Tas arī mani saista pie filmu kuģiem un kapteiņiem

Šajos gados muti esmu valstījis pietiekoši. Teju paies četri desmiti gadu, kā esmu kinematogrāfā. 1986. gadā uzbūvēju savu pēdējo filmu Balss, pielikdams punktu režijai. Šodien es atvados no Arsenāla. Tas tagad ir pilnībā jūsu. Man bieži ir uzdevuši jautājumu, kas ir Arsenāls, kādi ir jūsu filmu atlases kritēriji? Par pašu Arsenālu varētu teikt īsi – ja mēs skatām acu priekšā okeāna laineri, vērojam viņa peldējumu

Krieviem ir teiciens: На кого ты нас оставил, отец рoдной! Latviski tas būtu tulkojams – kam tu mūs esi pametis, tēvs mūsu! Jāsaka, vēl viņš nav mūs pametis, jo Kurzemes zemē mēs viņu guldīsim 2.martā. Latviešu scenārista, ideju „katliņa” Arnolda Plaudiža sirds apstājās peldot, tajā vienīgajā nodarbē, kas viņam stāvēja pāri par kino, teātri un modi